Kāpēc un par ko šis blogs

Sveiki! Mani sauc Silvija. Un te es vēlos pastāstīt Tev, kāpēc es uzsāku šo visu rakstīt un par ko mēs te runāsimies.

Mājas lapas logo Similia similibus curantur latīņu valodā nozīmē Līdzīgo ārstē ar līdzīgo, un tas ir pirmais un galvenais likums Homeopātijā. Jā, galvenokārt es šeit rakstīšu par Homeopātiju. Jo, lai gan piekrītu viedoklim, ka šī alternatīvās medicīnas nozare ir pati ekskluzīvākā (jo - pati individualizētākā, tāpēc ka tā skata katru cilvēku kā unikālu viņa fizisko, emocionālo, mentālo simptomu kopumu, palīdzot viņam atkal nonākt pie enerģētiskā un fiziskā līdzsvara jeb homeostāzes organismā), homeopātijas izmantošanas pamatprincipus var apgūt ikviens, jo īpaši akūtajās situācijās, kas īpaši svarīgi ģimenēs ar bērniem. Tāpēc par savu misiju (man gan nepatīk šis lielais vārds) uzskatu padarīt homeopātiju pieejamāku cilvēkiem, stāstot par to, daloties savās zināšanās, savā un citu cilvēku pieredzē (ja man tam būs  šo cilvēku piekrišana).  

Jo, manuprāt, HOMEOPĀTIJA ir lielisks un dabisks veids, kā atbalstīt sevi ceļā uz atveseļošanos un pēc tam veselību uzturēt. Cilvēka organismam īstenībā piemīt iedzimta gudrība tiekties uz līdzsvaru - labsajūtu un veselību, mums atliek tikai tam netraucēt, neiejaukties ar spēcīgām ķīmiskām zālēm pie katras mazākās vainas.

Uzsākot homeopātijas ceļu, es toreiz pat iedomāties nevarēju, kurp tas mani aizvedīs, kādus zināšanu apvāršņus tas man pavērs. Tagad saprotu, ka šis ir bezgalīgs zināšanu lauks, kur es vēl esmu pašā maliņā, bet tas mani drīzāk priecē nekā uztrauc. Bet pievienotā vērtība šim ceļam ir, ka homeopātija ir mainījusi manu skatu uz daudzām lietām attiecībā uz veselību, un varbūt pat uz dzīvi vispār. Un šo manu pārmaiņu rezultāts, es ceru, atspoguļosies arī šajā mājas lapā, mudinot arī Tevi domāt, meklēt, atrast, izmēģināt, pieņemt risinājumus, kas palīdz Tev un Taviem tuvajiem cilvēkiem būt veselākiem, justies labāk, dzīvot pilnasinīgāk un priecīgāk. Uzņemties atbildību par savām izvēlēm ir doma, kas vīsies cauri informācijai šajā mājas lapā... Bet labā ziņa ir, ka es vienmēr mudināšu nevis PRET kaut ko, bet PAR labāko izvēli katrā situācijā.

Bet nu mazliet par to, kā viss sākās. Pirms 15 gadiem esmu ieguvusi ķīmijas zinātņu doktora grādu (Dr Chem) un turpinu savu akadēmisko karjeru, veicot pētījumus un mācot studentus universitātē. Bet par homeopātiju ieinteresējos, pateicoties saviem bērniem, un kopš laba laika tā ir kļuvusi par manas dzīves filozofiju un dzīvesveidu...

Homeopātijas stāsts aizsākās pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad diviem maniem bērniem diagnosticēja astmu (pēc daudzkārtējas antibiotiku lietošanas), un saskaņā ar klasisko medicīnu prognoze bija ļoti skumja - dzīve ar steroīdu inhalatoriem kabatā ("Astmu nevar izārstēt, bet tikai ar to sadzīvot kontrolējot", viņi saka). Neesot mierā ar šādu scenāriju, mēs meklējām alternatīvas un nonācām pie homeopātijas. Kopš tā laika bērni sen veseli, un mēs ģimenē turpinām lietot homeopātiskos preparātus, kad vien ir vajadzība. Paracetamols mūsmājās nav, un pat neatceros, kad beidzamo reizi izmantojām termometru. 

Bet ne jau viss homeopātijas virzienā gājis ideāli kā pa nobruģētu celiņu. Atceros spilgti situāciju, kad meitiņa kliedza no sāpēm ausīs, ģimenes ārste uzstāja dot antibiotikas, homeopāte teica antibiotikas nedot, bet es pati ar savu slimo bērnu pa vidu, nezinot, kuram speciālistam taisnība, kuram klausīt. Turēju vienā rokā antibiotikas, otrā homeopātiskos preparātus Belladonna un Chamomilla, pati izmisumā, un vienīgais ko vēlējos, lai manam bērnam nav jākliedz naktī no sāpēm. Toreiz vēl iedevu mazajai gan antibiotikas, gan homeopātiskās zāles, un, jāatzīst, tā bija pēdējā reize, kad mūsu ģimenē kāds antibiotikas lietojis.

Mācoties no sūrās pieredzes ar diviem vecākajiem bērniem, jaunākais bērns (šobrīd 9 gadi) savā dzīvē vēl līdz šim nav saņēmis nevienu ķīmisko preparātu un nevienu vakcīnu. Lai gan arī viņam bija veselības problēmas - vairākkārtēju austiņu iekaisumu dēļ puikam sāka pasliktināties dzirde, un ārsti redzēja tikai vienu risinājumu - caurdurt bungādiņas, tā ļaujot ausī uzkrājušamies šķidrumam iztecēt. Arī tad sapratām, ka šī procedūra neatrisina cēloni, un tikām galā paši ar dabiskām metodēm, ieskaitot homeopātiju. Par šo pieredzi vairāk lasi sadaļā BĒRNI / Sāp austiņas.

Mana interese par homeopātiju aizvien pieauga... Mana toreizējā homeopāte Jennifer Gordon, kas praktizē Dublinā (Īrijā), mani ļoti iedvesmoja, arī ar savu personisko pieredzi, un tā 2009. gadā paralēli pilnas slodzes darbam Universitātē es uzsāku studijas Īrijas Homeopātijas skolā, un to absolvēju 2013. gada vasarā. Mācīšanās homeopātijā nekad nebeidzas, tāpēc es joprojām regulāri dodos atpakaļ uz Dublinu, lai nu jau pēcdiploma kursos turpinātu apgūt zināšanas.

Homeopātijas ceļš man devis iespēju ne vien apgūt šo alternatīvās medicīnas nozari, bet pavēris skatu daudz plašāk uz veselību un dzīvi vispār, vienmēr atgādinot, ka nav viens pareizais viedoklis un nav vienas pareizās metodes visiem. Galvenais, ko esmu sapratusi - cik svarīgi uzņemties atbildību par savu un savu bērnu veselību pašiem, nevis atstāt to ārstu vai citu speciālistu ziņā. Un šodien, kad informācija ir plaši pieejama, katram ir iespēja meklēt, lasīt, domāt un atsijāt sev derīgo. Un šis ir galvenais, kāpēc man radās doma par savas mājas lapas veidošanu - ne vien dalīties ar savām uzkrātajām zināšanām, bet arī mudināt cilvēkus atbildību par savu veselību uzņemties pašiem. Un parādīt, ka vienmēr ir izvēle. Un ar veselību es nebūt nedomāju tikai mūsu fiziskās labsajūtas rādītājus, bet arī to, kā mēs jūtamies, cik daudz spēka mums ir, cik prieka ir mūsu ikdienā...

Papildus homeopātijai es aizvien vairāk ieinteresējos par Uzturzinātni un to, cik ļoti mēs varam ietekmēt savu veselību (uz labo un uz slikto pusi) ar to, ko ikdienā ēdam. Krievu tautības ārste neiroloģe Natasha Campbell McBride pat apgalvo, ka diēta var izārstēt no daudzām mentālām saslimšanām. To viņa saka no savas pieredzes, jo ar viņas izveidoto GAPS diētu daktere vispirms ir izārstējusi savu dēlu no autisma, un pēc tam palīdzējusi atveseļoties daudziem tūkstošiem bērnu. Kas ir GAPS, kam tas var palīdzēt, arī par to rakstīšu šajā mājas lapā. 

Un ne tikai mentālām slimībām var palīdzēt pareizi izvēlēta diēta, jo tas, cik vesela ir baktēriju mikroflora zarnās, būtībā nosaka, cik vesels vai nevesels ir cilvēks. Termins Funkcionālā uzturzinātne man liekas piemērots (un droši vien tas jau eksistē), un iedomājos, ka tā dotu zināšanas, kas būtu vēlamie un nevēlamie produkti atkarībā no saslimšanas vai diagnozes, tādējādi dodot iespēju ar pareizu diētu atbalstīt savu organismu atveseļošanās procesā. Tieši par šo lasi sadaļās VESELĪBA / Vairogdziedzeris un VESELĪBA / Multiplā skleroze. Runāšu arī par daudziem mītiem attiecībā uz diētām un produktiem, kas mums labs, kas slikts, labākais piemērs šai diskusijai ir Holesterīns un par/pret strīdi ap to sabiedrībā. Skaidrošu, kāpēc vesela zarnu mikroflora ir tik svarīga mūsu veselībai un kāpēc Glutēns nav mūsu draugs. Par šo visu sadaļā UZTURS.

Bet augšminētās tēmas nebūt nav viss, par ko vēlos dalīties. Zinu, ka, tiekot pie rakstīšanas, man būs grūti atturēties, lai nepastāstītu arī par savu pieredzi attiecībā uz bērniem, jau sākot no grūtniecības laika, bērnu piedzimšanas (man bijusi laime piedzīvot skaistas plānotas dzemdības mājās), bērniņa barošanu ar krūti, un daudz ko citu. Te rakstīšu, kā palīdzēt mazajiem, kad viņi saslimuši, un ko varam darīt, lai bērni kļūtu veselāki. Tāpēc nevaram nerunāt arī par strīdīgo Vakcīnu jautājumu. Par šo visu lasi sadaļā BĒRNI.

Bet par bērniem runāšu ne tikai no personīgās - savu bērnu - pieredzes. Jau Homeopātijas skolā mācoties, apmēram trešajā kursā es uzzināju par CEASE terapiju - tā ir speciāla pieeja Homeopātijā, ko izmanto autiskā spektra  bērnu atveseļošanai. Jau šī doma vien man pavēra prāta robežas plašāk, jo līdz tam biju dzīvojusi ar sabiedrībā valdošo ierobežojošo priekšstatu, ka Autisms - tas ir liktenis, parakstīts uz mūžu, jo gēnus taču mēs nevaram izvēlēties... Jau tad zināju, ka ļoti gribu šo metodi iemācīties, un intuīciju toreiz apstiprināja pāris gadus vēlāk iegūtās zināšanas - ka īstenībā mēs daudz ko varam darīt, lai šiem bērniem palīdzētu uzlabot dzīves kvalitāti. Un es šai virzienā joprojām turpinu mācīties.

Daudz runāsim arī par sievišķajām lietām - pubertāti,  veselības sarežģījumiem, bērniņa gaidīšanas laiku, dzemdībām, runāsim par hormonu lietošanu (vai drīzāk - nelietošanu) centīšos parādīt filozofisko un skaisto pusi mūs visas biedējošajai menopauzei. Uzticēšu Tev kādus no saviem nedaudzajiem skaistumkopšanas noslēpumiem. Šo visu meklē sadaļā SIEVIETĒM.

No Homeopātijas līdz diētām un produktiem, ko ēdam vai neēdam, no pārdomām par hroniskām un mentālām slimībām līdz sapratnei, kā paši tās varam aizkavēt, par hormonu preparātiem, antibiotikām un vakcīnām, mūsu bērnu veselību un to, cik veseli vai slimi esam paši, kāpēc tā, un vai to varam ietekmēt, kāda nozīme ir videi, kurā dzīvojam un kā varam samazināt toksiskumu ap sevi un savā organismā - pat nevaru uzskaitīt visu, par ko vēlos runāt. Vingrošana, joga un meditācijas prakses pagaidām pat netiek liktas kā tēmas lapas saturā, jo, visticamāk, man šīs tēmas jāatstāj speciālistu un aktīvu praktizētāju ziņā. Bet kopumā, es ceru, ka man ir izdevies īsi ieskicēt, par ko un ap ko būs šī vietne - par VESELĪBU un veselīgu, dabisku dzīves veidu, to atbalstot ar dabiskiem līdzekļiem. Un skaistākais - tas ir mūsu katra spēkos un iespējās.

Ņem vērā - daudz ko šajā lapā es rakstīšu no savas vai savu bērnu pieredzes, tāpēc nepretendēju uz absolūto patiesību. Man te sīkā drukā būtu jāieraksta, ka nekas no šeit rakstītā nav uzskatāms par medicīnisku recepti un nevar aizvietot medicīnisku palīdzību traumu un citu negadījumu vai hronisku saslimšanu situācijās. Es šajā vietnē dalīšos ar savām zināšanām un pieredzi, bet atbildību par Taviem lēmumiem Tu uzņemsies pats vai pati. Bet par to jau arī ir šī mājas lapa, vai ne... Raksti šeit taps un klāt nāks pamazām, un lapa tā īsti nebūs gatava un pabeigta nekad. Jo es turpinu katru dienu mācīties, lasīt, domāt, izmēģināt un tagad arī dalīties ar uzzināto un piedzīvoto šeit. Tiklīdz būšu iemācījusies vai izmēģinājusi ko jaunu, tā papildināšu pat pabeigtus rakstus. Tāpēc iesaku ik pa laikam uzmest aci sadaļām, kas kādu laiku atpakaļ jau lasītas. Un ja mana pieredze, mājas lapā ievietotā informācija var Tev noderēt, vai vismaz likt aizdomāties, vai vēl labāk - mudina Tevi darboties, tad mana enerģija, šo visu veidojot, nebūs tērēta velti. 

Un, nevaru nepateikt, ka viss šis mācīšanās ceļš daudzu gadu garumā nebūtu iespējams bez manas ģimenes pastāvīgā atbalsta. 

Priecāšos par Tavām atsauksmēm, ierosinājumiem un jautājumiem. 

Uz tikšanos mūsu kopīgajā ceļā uz veselīgu un priecīgu dzīvi!

                                                                                                                                                      Silvija,  2014. gada martā