Pētījums par uzturu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
Maģistra darbs
Darba autore Silvija ĀBELE
Darba vadītāja Dr Med Asoc. prof. Laila MEIJA
Latvijas Universitāte Studiju programma UZTURZINĀTNE
Rīga 2019
AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMU
NOVĒRTĒJUMA SKALA (ASD)
ASD (Autism Spectrum Disorder Assessment Scale) anketa pēc to izveidotāju (Grossmann 2019) teiktā, ir eksperimentāla anketa AST diagnostikai. Autori brīdina, ka šis tests ir tikai orientējošs un viens pats nevar būt par pamatu autisma diagnozei, jo vēl nav veikts pietiekami plašs pētījums, lai redzētu, kā šī testa rezultāti korelē ar AST diagnozi lielam cilvēku skaitam. Diagnostikas nolūkos ASD vērtējums skatāms kopā ar DSM-V definētajām autisma pazīmēm (problēmas integrēties sabiedrībā, komunikatīvie traucējumi, ierobežota un atkārtota uzvedība), sadarbībā ar ārstu vai citu ekspertu autisma jomā.
ASD testā vecāki vērtēja bērna simptomus šādās kategorijās:
Līdzīgi kā ATEC anketā, arī šeit augstāks punktu skaits nozīmē vairāk izteiktus autiskā spektra traucējumus attiecīgajās simptomu kategorijās un kopumā. Uzlabojuma gadījumā tiek sagaidīta ASD punktu samazināšanās.
ASD testa rezultātu orientējošs novērtējums punktos dots zemāk:
ASD anketu vecāki aizpildīja pētījuma sākumā (janvāris) un beigās (marts).
ASD anketu vecāki aizpildīja latviešu valodā, pēc tam pētījuma autore šos datus ievadīja ASD anketā angļu valodā interneta vietnē www.childbrain.com/pddassess.html, kur sistēma pēc testa aizpildīšanas aprēķināja ASD punktu skaitu.
Autiskā spektra traucējumu novērtējums ar ASD anketas palīdzību pētījuma ietvaros uzrādīja -25 % samazinājumu Intervences grupā.
Arī šīs anketas dati skaidri parāda, ka Intervences grupā bijuši bērni ar izteiktākiem AST, kas datu apkopojumā uzrādās kā lielāka ASD vidējā vērtība pētījuma sākumā.
Būtisks pozitīvs rezultāts - pētījuma laikā Intervences grupai izdevies samazināt ASD punktu skaitu par -25 %, kamēr Kontroles grupai – tikai par -1 %. Intervences grupai atšķirība, salīdzinot pētījuma sākuma (janvāris) un baigu datus (marts), ir statistiski nozīmīga (p 0,01). Šādas izmaiņas nebūtu iespējamas, ja ar uzturu un vitamīniem bērniem nerisinātu pamatproblēmu – gremošanas trakta simptomus.
Interesanti, ka ASD izmaiņas (-25 %) tuvu sakrīt ar ATEC uzlabojumu (-23 %).
ASD / Autisma izpausmju stāsts īsumā:
Atsauces: